Aukstums nav brālis, brālēns vai kāds cits radagabals, kuram pieklauvējot pie durvīm jūsu fizionomija saviebjas smaidā. Aukstums ir kaimiņa pitbulterjers, kurš lieliski zina jūsu dienas grafiku un vienmēr parādīsies tieši tad, kad pēc viņa ilgojaties vismazāk. Ar aukstumu un pitbulterjeriem vajag cīnīties un šo pienākumu valsts ir uzvēlusi uz iedzīvotāju pleciem. Nelietīgā suņa gabala aktivitātes vēl iespējams apkarot, klusākā stūrītī un bez dzīvnieciņa klātbūtnes aprunājoties ar kaimiņu, bet aukstumam ir pilnībā vienalga, ar ko un cik ilgi jūs grasāties runāt. Lietas un aukstuma būtība no tā nemainīsies, tamdēļ pārziemošana joprojām ir katra pilsoņa dziļi personiska padarīšana. Lai atvieglotu šo procesu, turpmākajās rindās pastāstīšu, kā identificēt neredzamo ienaidnieku, un pieminēšu izplatītākās aukstuma apkarošanas metodes.
Pirmā un galvenā aukstuma pazīme – aiz loga sāk parādīties kaut kas balts, dēvēts par sniegu. Ļautiņi T-kreklus nomaina pret pižikiem un mētelīšiem (ar ļoti retiem izņēmumiem T-pižikiem un T-mētelīšiem), ierasti kārnie pilsētas zvirbuļi uzbož spalvas un sāk līdzināties lietuviešu nacionālajam ēdienam cepelīnam, bet apdullušu vaboļu un tauriņu vietā logos gluži kā dziesmā sāk sisties izbadējušās zīlītes. Arī kaimiņa pitbulterjers tiek ievīstīts rūtainā pledā un vairs necenšas priecēt apkārtējos ar līksmu ikrīta pakaļdzīšanos. Savukārt jūsu zobi ir pakļauti sistemātiskai klaboņai, bet āda sāk līdzināties traģiskā nāvē bojā gājušas un vēlāk izģērbtas zoss ādai. Sevišķi vareni zobi klab un āda zilē brīžos, kad pieskaraties sava dzīvokļa radiatoriem. Visu šo parādību apvienojums nozīmē tikai to, ka ieradies aukstums un cīņa ir sākusies.
Atbilstoši mūsdienu politiskajām prasībām arī pirms kara ar aukstumu jums jānoskaidro, kas ir draugi un sabiedrotie un kas – ienaidnieki. Bez aukstuma pie ienaidniekiem droši pieskaitiet arī šīs parādības slepenos atbalstītājus – namu pārvaldes, pašvaldību izpilddirektorus un apkuri it kā nodrošinošos uzņēmumus. Atbalstītāju fiziska apkarošana draud ar nopietniem lokālajiem konfliktiem un tiesu darbiem, tamdēļ ieteicams aprobežoties ar plikiem draudiem un pieminēto iestāžu darbinieku nervu bendēšanu. Piemēram, turot roku uz ledainā radiatora, piezvaniet uz apkures uzņēmumu un, zobiem triecientempā klabot Marseljēzas ritmā, mēģiniet pastāstīt, ka jums salst. Tā kā jūsu teikto neviens nesapratīs, varēsiet vismaz apgūt dažus jaunus lamuvārdus un uzzināt, ka jau pēc dažiem mēnešiem gaidāms pavasaris un vairākums cilvēku to parasti arī sagaidot. Turklāt saņemsiet ieteikumu pastāvēt pie ratiem (tas ir – pie radiatoriem).
Nobijāties, ka varat pavasari arī nesagaidīt? Neuztraucieties, jums ir sabiedrotie, ar kuru palīdzību līdz pavasarim tomēr novilksiet. Miesu un dvēseli sildoši stiprie dzērieni, rokenrols visas ziemas garumā ar īsām pauzītēm vētrainam seksam un kautiņiem ar policiju vai kaimiņu un viņa pitbulterjeru, mēness gaismas aplaistīti ugunskuri un fizisks darbs, skaldot mēbeles, no kurām šos ugunskurus sakurt – lūk, šie ir ieroči, ar kuriem jums jāapbruņojas cīņā pret aukstumu. Ja izvēlēsieties šo metodi, varat būt drošs, ka visai drīz jūs ietupinās pārziemot par sīko huligānismu, un tas nebūt nav ļaunākais no variantiem, jo ceļā uz vienoto Eiropu Latvijas valstij jāievēro dikti daudz cilvēktiesību, un tuptūzī jums garantēs gultasvietu, pieņemamu temperatūru, regulāru barošanu, kā arī iespēju dibināt aukstuma apkarotāju klubiņu kopā ar citiem līdzīgiem bēdubrāļiem, žurkiem, prusakiem un visu citu aiz restotajiem logiem mītošo dzīvo radību.
Gados vecākiem cilvēkiem nule aprakstītais padoms varētu arī nederēt, jo, saprotiet paši, ar to seksu un rokenrolu ir tieši tā, kā ir. Bet tamdēļ jau arī ir izdomātas pārziemošanas metodes, kuras neprasa tādu kvantumu fizisko aktivitāšu un noderēs jebkura gadagājuma ļautiņiem. Pārtikušākie subjekti droši var mēģināt nokļūt līdz siltākām zemēm un pieprasīt tajās politiski meteoroloģisko patvērumu. Kļūt par meteoroloģiskajiem emigrantiem nav liegts arī mazāk pārtikušiem vai vispār nepārtikušiem pilsoņiem, vienīgi tiem pēc nokļūšanas siltumā jārēķinās ar pieticīgu apelsīnu vai banānu diētu un no tās izrietošajiem vēdera protestiem. Var arī rīkoties pretēji – doties uz Polāro loku, lai mācītos no turienes iemītniekiem izdzīvošanas mākslu. Ja jūs apmierina iespēja ieziesties ar roņa taukiem, ietērpties divās kārtās roņādas apakšveļas, četrās kārtās roņādas virsveļas, sešās kārtās roņādas virsdrēbju, kādā ducī roņādas kažoku un šādi tērptam augas dienas pavadīt uz ledus, cenšoties nomedīt roni, no kura ādas uzšūt vēl vienas siltās apakšbikses, tad dodieties ceļā. Par papildu sasildīšanos ar seksa palīdzību gan aizmirstiet – lai izkļūtu no apģērba, jums vajadzēs vismaz pāris dienu, bet pa to laiku apdzisīs pat viskvēlākās jūtas. Radošam cilvēkam nav liegts to visu izmēģināt arī Latvijā. Tiesa, nevienu roni jūs nenomedīsiet, toties lieliski sasildīsieties, bēgot no medību inspektoriem un dabas draugiem. Un, ja jūs noķers, tad nokļūsiet pārziemot kāda psihiatriskajā dziednīcā, kur ir mīkstākas gultas, labāka ēdināšana un siltāks nekā tuptūzī.
Ja jūs nevilina eksotika, tad varat rīkoties pavisam vienkārši. No rīta aizstaigājiet līdz tuvākajam tālruņa automātam, piezvaniet policijai (to atļauts darīt bez maksas) un noslēpumainā balsī pavēstiet, ka tādā un tādā jums nesimpātiskā iestādē ievietota bumba. Pēc tam teciņus rikšojiet uz pieminēto iestādi un vērojiet jezgu, kuru pats esat sacēlis. Sirds no prieka pukstēs aizvien straujāk, un, adrenalīna līmenim ceļoties, būsiet lieliski sasildījies. Vakarpusē, priecīgi berzējot roķeles, noskatieties visus ziņu raidījumus pēc kārtas, papriecājieties par savu attapību, izveicību un faktu, ka kaulos saskrējušā siltuma pietiks nakts pārlaišanai. Šīs procedūras pārvēršana par paradumu padarīs jūsu dzīvi par aizraujošu piedzīvojumu, bet, ja cilvēks dzīvo interesantu un pilnvērtīgu dzīvi, tad viņš aizmirst par ikdienas nebūšanām un pavisam noteikti sagaida pavasari.
Un visbeidzot – pēdējais padoms. Karojiet ar aukstumu, kamēr vēl laiks. Zinoši ļaudis stāsta, ka pavisam drīz pasaule sasilšot nu tik ļoti, ka nekādas ziemas vairs nebūšot vispār un tie, kas, būs veiksmīgi pārdzīvojuši aukstumu, varēs sākt jaunu cīņu ar karstumu. Bet tas jau būs pavisam cits stāsts.
10 aukstuma pazīmes
1. Piesitot pie deniņiem, dzirdama džinkstoša skaņa, kura izplatās pa visu augumu.
2. Uz logiem parādās dīvaini mākslinieciski veidojumi, saukti par leduspuķēm.
3. Radio sāk atskaņot sentimentālas Ziemassvētku dziesmiņas, bet visās reklāmās tiek solītas simt procentu atlaides visderdzīgākajām un nevienam nevajadzīgākajām precēm.
4. Pie dzīvokļa durvīm piezvana trīcošs, sasalušā kājslauķī ietinies, jums nepazīstams kaķis, kurš lūdz naktsmājas. Ja kaķis jau ievietots ledusskapī atkušanai, bet pie durvīm joprojām zvana, tad tie ir pingvīni.
5. Parasti tik trokšņainajā kaimiņu dzīvoklī iestājas klusums. Paverot durvis, jūs redzat, ka kaimiņš ir kļuvis zilgans, pārklājies ar vieglu sarmas kārtiņu un nekustīgi stāv istabas vidū. Kad mēģināt viņam pieskarties, kaimiņš sabirst sīkos gabaliņos.
6. Dreboši prusaki, ritmiski klabinot apledojušo hitīnu un vicinot mazus baltus karodziņus, pulcējas gāzes plīts rajonā, ar saviem ķermenīšiem veidojot uzrakstu: “Glābiet mūsu dvēseles! Aizdedziniet gāzi!”
7. Aiz loga aizvien biežāk un biežāk iespējams ieraudzīt Sniega karalieni, Santa Klausu, Ģedu Morozu, Iļju Muromieti vai Antiņu ar visu stikla kalnu, deniņos džinkst arī bez piesišanas, un jūs pavisam skaidri zināt, ka Rainis un Andersens blakus jums ir nožēlojamas niecības.
8. Pilsētas centrā cita pēc citas parādās iglas, jurtas, šalaši un citas jums nepazīstamas ēkas no ledus un eksotisku zvēriņu ādām. Šo būvju iemītnieki uzskata, ka joprojām atrodas aiz Polārā loka, un jūtas laimīgi.
9. Viskija ar ledu vietā kafejnīcā jums atnes klucīti viskija krāsā un saka – sūkājiet uz veselību! Ja vēlaties ko uzdzert, nokasiet no galda sniegu.