Apziņa ir aizplūstošās smiltis. Un nav nepieciešamības cilvēkiem teikt, ka viņiem pēc kaut kā nav nepieciešamības. Jo pilnīgi viss, kas ar mums notiek – ikdiena, panākumi, asarām slacīta gaudošana uz mēnesi (vai lovi), uzmetieni un neskaitāmie sporta grābekļi – padara mūs tieši tik individuālus, cik nepieciešams.
Es nepiekritīšu, ka mūžseno “viss notiek, kā tam jānotiek” lieto tikai lūzeri, kas neko nespēj sasniegt. Es uzskatu, kas viss tiešām notiek precīzi tā, kā tam jānotiek. Sākot ar izdauzītiem priekšzobiem uz Vecrīgas bruģa; kļūdām, kuras tiek pieļautas ar apskaužamu regularitāti un beidzot ar visiem tiem daudzajiem cilvēkiem, kas iziet cauri Tavai dzīvei. Un atkal jau: pilnīgi nekas nav nederīgs, jo absolūti jebkas, pat šķietami galēja stulbuma gadījumā, kalpo kā negatīvs piemērs.
kāds skaita uzvaras, bet kāds tikai rētas, es skaitu naktis negulētas
Ilze Riekstiņa 