Ilze Riekstiņa

Keep in touch

Paņēmieni stresa novēršanai 12 novembrī, 2014

Filed under: Uncategorized — Ilze @ 12:21

1.       ESI SABIEDRISKĀKS

2.       UZLIEC UZ GALVAS LEDU

Ietin dvielī ledu, uzliec uz pieres un atslābinies. Tā visātrāk izdodas novērst galvassāpes un stresu.

3.       RŪPĒJIES PAR VESELĪBU

4.       ATRODI SAVU CEĻU UZ IEKŠĒJU MIERU

Iedomājies vietu pasaulē, kur tu jūties vislabāk, aizver acis un domās esi tur. Izpildi to 2 reizes dienā pa 10 minūtēm.

5.       NEDĒĻAS NOGALĒ ATPŪTIES

6.       MASĀŽA

Kliedē sasprindzinājumu, nomierina, palīdz relaksēties un palēlina sirdsdarbību.

massage1_1_

7.       AIZMIRSTI SLIKTO

8.      DODIES ĀRĀ

20 minūtes svaigā gaisā un saulē uzlabo elpošanu, palīdz atslābināties, rodas enerģija.

9.      DZĪVO ŠIM BRĪDIM, PLĀNOJOT RĪTDIENU

10.    PAŅEM BRĪVDIENU

Iekārto sev dažas brīvdienas vismaz reizi 4 mēnešos.

11.     NETĒLO CIETĒJU

12.    NODARBOJIES AR SEKSU

Tas kliedē sasprindzinājumu, veicina dziļu miegu, jo atbrīvojas endorfīni.

13.    NEDZĪVO TEHNISKO IERĪČU VERDZĪBĀ

14.    KONSULTĒJIES AR SPECIĀLISTU

Sameklē psihoterapeitu vai ārstu, kurš var palīdzēt un norādīt ceļu, kā tikt pāri stresa situācijām un

kā uzveikt dzīves grūtības.

15.   1X MĒNESĪ IZDARI KAUT KO SEV NETIPISKU

16.   IZSTRĀDĀ STRATĒĢIJU

Uzraksti 10 lietas, kuras vēlies iegūt dzīvē un pēc tam padomā, kā tu to panāksi, un, protams, – sāc atbilstoši darboties.

17.   DOD SEV ATLAIDES

18.   PAGULI SILTĀ ŪDENĪ

20 minūtes vannā siltā ūdenī atslābinās muskuļus, atbrīvos no sasprindzinājuma. Paplašinoties asinsvadiem,

pazemināsies asinsspiediens.

bubble-bath-25-6-12

19.    SAKI, KO DOMĀ

20.   PIEPILDI PLAUŠAS

Dziļi plaušās ievelc gaidu un tad, skaitot līdz 6, izelpo. Tas palīdz nomierināties. Neizdarīt vairāk kā 5 ieelpas pēc kārtas,

citādi sāks reibt galva.

21.   SAMĪĻO KĀDU

image-364945071

22.   DĪVĀNS

10-30 minūtes ilga atpūta guļus lieliski iegrožo stresu.

dog-on-couch-drawing

23.   RUNĀ PAR TO

Ja run air par problēmām, kuras tevi nomāc, labāk to kādam izstāstīt, nevis glabāt sevī.

24.   ATRODI SEV RADOŠU NODARBOŠANOS

Pārāk maza slodze rada tādas pašas problēmas kā pārāk liela slodze. Stimulu trūkums iedarbojas depresīvi. Meklē jaunas

iespējas izmantot savu radošo enerģiju.

25.   DOMĀ REĀLI

Tavs mērķis nav dzīve bez stresa, bet gan spēja pārvaldīt savu stresa līmeni.

 

Vīrieši manā dzīvē 16 februārī, 2014

Filed under: bildes — Ilze @ 12:15

Pie balsošanas mēs, protams, runājam par talantu. Tikai par talantu!

 

Signe 11 jūlijā, 2013

Filed under: lasi — Ilze @ 19:36

Nedēļas sākumā laika posmā no 3:00-7:00 rītā izlasīju viena no maniem iecienītākajiem latviešu rakstniekiem romānu “Signe” (1983.gads). Atstāšu šeit dažus citātus pati priekš sevis. Man tie šķita labi citāti.

“Neesmu no tiem, kas elš, dveš un pūš, tiklīdz ierauga vecāsmātes vērpjamo ratiņu, aprūsējušu ogļu pletīzeri vai ar roku griežamas kafijas dzirnaviņas. Tāpat es nejūsmoju par veciem zemē iegrimušiem guļbaļķu namiem, greizām pirtiņām, klētiņām, kūtiņām, pūnītēm un šķūnīšiem. Esmu tādās vecās, brūkošās mājās dzīvojis un zinu, ko tās vērtas. Ja man kādreiz būs dzīvoklis, tad tikai jaunajā mājā – ar ērtībām un labierīcībām. Visam savs laiks. Veco, savrupo māju laiks ir pagājis. Tajās šodien mitinās tikai tie, kam nav kur iet, vai arī fanātiķi, kas nevar iztikt bez rušināšanās pa savu zemes kaktiņu un stūrīti, pilsētnieki, kas atvaļinājumu grib pavadīt pie dabas krūts.”

“Man patīk modernā mūzika, agrāk ar to pat visai aizrāvos, taču neesmu tik stulbs, lai iedomātos, ka tam, kas patīk man, jāpatīk arī pārējiem. Gaumes ir dažādas, un par tām nestrīdas, tomēr cilvēkam jābūt stipri aprobežotam, lai savu maģi iestutētu logā un grautu pa visu kvartālu.”

“Mēs dzeram alu. Tā ir nodarbība, kas vīrus vieno. Tāpat kā pēršanās pirtī. Un, lai tu arī par otru cilvēku nekā nezini, viņš tev tomēr kļūst it kā tuvāks, saprotamāks, šādos brīžos sākas atklātība. Pat tad, ja šīs atklātības rezultātā nerodas īsta draudzība, paliek zināma uzticēšanās, un tu šo otru cilvēku sāc uzskatīt par savējo.”

“Cilvēki labāk ar mieru ilgstoši mocīties nekā īsu laiku krietni pastrādāt.”

“Iedrāžos pie dispečera. Izrādās, šodien un rīt man jāved pakaišu kūdra uz cūku fermu un zāģu skaidas sivēniem. Pirmo reizi uzzinu, ka sivēniem kūdra esot kaitīga, tajā kaut kādi mikrobi, ko viņi neciešot. Katrs mēs kaut ko neciešam. Tāpēc nemaz nevajag būt sivēnam.”

“Jau sen esmu sapratis, ka cilvēku vēlmes pa lielākajai daļai nesaskan un nekad nedrīkst citam uzspiest to, kas pašam tobrīd liekas vajadzīgs un patīkams, tas tikai rada pārmetumus, īgnumu.”

“Un nu man ir jādomā par to, kā ir labāk un pareizāk, vai tad, ja cilvēks izjūt šo tālumu aicinājumu, pakļaujas tam un dodas svešos ceļos, nekur īsti nejuzdamies labi un nerazdams mājvietu, vai tad, ja iesakņojas vienā vietā, kļūst par savējo un paliek tur uz mūžu.”

“Atkal tas pats! Vai viņa man kaut ko nozīmē? Nozīmības komplekss! Viņa grib būt liktenīgā sieviete. Amizanti un aizkustinoši! Esmu lasījis par garīgo saskaņu, ideāliem, čaklumu un sirdsskaidrību – īpašībām, kuras atzīstam ar prātu, par kurām raksta grāmatās, bet kuras mīlestībā vērtējam viszemāk. Ko lai dara, pat bite nelido uz ziedu, kas nav spilgts un ieraugāms pa gabalu!”

“Esmu pieaudzis, man vairs nav aizliegto augļu, kuru noplūkšana bērnībā likās tik salda. Gadiem ejot, no visiem esmu mazliet pagaršojis, bet nevienu neesmu atradis tik saldu, cik sakāpinātajā iztēlē kādreiz biju iedomājies. Viss ir citādi. Un nav tik brīnišķīgi, kā reiz šķita. Varbūt tieši tāpēc pieaugušie samierinās, apsūno? Kļūst… kā nu kurš, bet visi viņi pieviļas, kaut ko zaudē, nesasniedz.”

Starp citu, grāmata pieejama tīmeklī.

bookend

 

Agata Kristi 25 maija, 2013

Filed under: bildes — Ilze @ 16:22

Midsomera

 

Baby, I got a plan 24 novembrī, 2012

Filed under: bildes — Ilze @ 09:11

audiovizuāli

 

Turpini! 8 novembrī, 2012

Filed under: lasi — Ilze @ 20:56

Apziņa ir aizplūstošās smiltis. Un nav nepieciešamības cilvēkiem teikt, ka viņiem pēc kaut kā nav nepieciešamības. Jo pilnīgi viss, kas ar mums notiek – ikdiena, panākumi, asarām slacīta gaudošana uz mēnesi (vai lovi), uzmetieni un neskaitāmie sporta grābekļi – padara mūs tieši tik individuālus, cik nepieciešams.

Es nepiekritīšu, ka mūžseno “viss notiek, kā tam jānotiek” lieto tikai lūzeri, kas neko nespēj sasniegt. Es uzskatu, kas viss tiešām notiek precīzi tā, kā tam jānotiek. Sākot ar izdauzītiem priekšzobiem uz Vecrīgas bruģa; kļūdām, kuras tiek pieļautas ar apskaužamu regularitāti un beidzot ar visiem tiem daudzajiem cilvēkiem, kas iziet cauri Tavai dzīvei. Un atkal jau: pilnīgi nekas nav nederīgs, jo absolūti jebkas, pat šķietami galēja stulbuma gadījumā, kalpo kā negatīvs piemērs.

kāds skaita uzvaras, bet kāds tikai rētas, es skaitu naktis negulētas

 

Izdzīvošanas ābece: cīņa ar aukstumu 8 septembrī, 2012

Filed under: lasi — Ilze @ 15:56

Aukstums nav brālis, brālēns vai kāds cits radagabals, kuram pieklauvējot pie durvīm jūsu fizionomija saviebjas smaidā. Aukstums ir kaimiņa pitbulterjers, kurš lieliski zina jūsu dienas grafiku un vienmēr parādīsies tieši tad, kad pēc viņa ilgojaties vismazāk. Ar aukstumu un pitbulterjeriem vajag cīnīties un šo pienākumu valsts ir uzvēlusi uz iedzīvotāju pleciem. Nelietīgā suņa gabala aktivitātes vēl iespējams apkarot, klusākā stūrītī un bez dzīvnieciņa klātbūtnes aprunājoties ar kaimiņu, bet aukstumam ir pilnībā vienalga, ar ko un cik ilgi jūs grasāties runāt. Lietas un aukstuma būtība no tā nemainīsies, tamdēļ pārziemošana joprojām ir katra pilsoņa dziļi personiska padarīšana. Lai atvieglotu šo procesu, turpmākajās rindās pastāstīšu, kā identificēt neredzamo ienaidnieku, un pieminēšu izplatītākās aukstuma apkarošanas metodes.

Pirmā un galvenā aukstuma pazīme – aiz loga sāk parādīties kaut kas balts, dēvēts par sniegu. Ļautiņi T-kreklus nomaina pret pižikiem un mētelīšiem (ar ļoti retiem izņēmumiem T-pižikiem un T-mētelīšiem), ierasti kārnie pilsētas zvirbuļi uzbož spalvas un sāk līdzināties lietuviešu nacionālajam ēdienam cepelīnam, bet apdullušu vaboļu un tauriņu vietā logos gluži kā dziesmā sāk sisties izbadējušās zīlītes. Arī kaimiņa pitbulterjers tiek ievīstīts rūtainā pledā un vairs necenšas priecēt apkārtējos ar līksmu ikrīta pakaļdzīšanos. Savukārt jūsu zobi ir pakļauti sistemātiskai klaboņai, bet āda sāk līdzināties traģiskā nāvē bojā gājušas un vēlāk izģērbtas zoss ādai. Sevišķi vareni zobi klab un āda zilē brīžos, kad pieskaraties sava dzīvokļa radiatoriem. Visu šo parādību apvienojums nozīmē tikai to, ka ieradies aukstums un cīņa ir sākusies.

Atbilstoši mūsdienu politiskajām prasībām arī pirms kara ar aukstumu jums jānoskaidro, kas ir draugi un sabiedrotie un kas – ienaidnieki. Bez aukstuma pie ienaidniekiem droši pieskaitiet arī šīs parādības slepenos atbalstītājus – namu pārvaldes, pašvaldību izpilddirektorus un apkuri it kā nodrošinošos uzņēmumus. Atbalstītāju fiziska apkarošana draud ar nopietniem lokālajiem konfliktiem un tiesu darbiem, tamdēļ ieteicams aprobežoties ar plikiem draudiem un pieminēto iestāžu darbinieku nervu bendēšanu. Piemēram, turot roku uz ledainā radiatora, piezvaniet uz apkures uzņēmumu un, zobiem triecientempā klabot Marseljēzas ritmā, mēģiniet pastāstīt, ka jums salst. Tā kā jūsu teikto neviens nesapratīs, varēsiet vismaz apgūt dažus jaunus lamuvārdus un uzzināt, ka jau pēc dažiem mēnešiem gaidāms pavasaris un vairākums cilvēku to parasti arī sagaidot. Turklāt saņemsiet ieteikumu pastāvēt pie ratiem (tas ir – pie radiatoriem).

Nobijāties, ka varat pavasari arī nesagaidīt? Neuztraucieties, jums ir sabiedrotie, ar kuru palīdzību līdz pavasarim tomēr novilksiet. Miesu un dvēseli sildoši stiprie dzērieni, rokenrols visas ziemas garumā ar īsām pauzītēm vētrainam seksam un kautiņiem ar policiju vai kaimiņu un viņa pitbulterjeru, mēness gaismas aplaistīti ugunskuri un fizisks darbs, skaldot mēbeles, no kurām šos ugunskurus sakurt – lūk, šie ir ieroči, ar kuriem jums jāapbruņojas cīņā pret aukstumu. Ja izvēlēsieties šo metodi, varat būt drošs, ka visai drīz jūs ietupinās pārziemot par sīko huligānismu, un tas nebūt nav ļaunākais no variantiem, jo ceļā uz vienoto Eiropu Latvijas valstij jāievēro dikti daudz cilvēktiesību, un tuptūzī jums garantēs gultasvietu, pieņemamu temperatūru, regulāru barošanu, kā arī iespēju dibināt aukstuma apkarotāju klubiņu kopā ar citiem līdzīgiem bēdubrāļiem, žurkiem, prusakiem un visu citu aiz restotajiem logiem mītošo dzīvo radību.

Gados vecākiem cilvēkiem nule aprakstītais padoms varētu arī nederēt, jo, saprotiet paši, ar to seksu un rokenrolu ir tieši tā, kā ir. Bet tamdēļ jau arī ir izdomātas pārziemošanas metodes, kuras neprasa tādu kvantumu fizisko aktivitāšu un noderēs jebkura gadagājuma ļautiņiem. Pārtikušākie subjekti droši var mēģināt nokļūt līdz siltākām zemēm un pieprasīt tajās politiski meteoroloģisko patvērumu. Kļūt par meteoroloģiskajiem emigrantiem nav liegts arī mazāk pārtikušiem vai vispār nepārtikušiem pilsoņiem, vienīgi tiem pēc nokļūšanas siltumā jārēķinās ar pieticīgu apelsīnu vai banānu diētu un no tās izrietošajiem vēdera protestiem. Var arī rīkoties pretēji – doties uz Polāro loku, lai mācītos no turienes iemītniekiem izdzīvošanas mākslu. Ja jūs apmierina iespēja ieziesties ar roņa taukiem, ietērpties divās kārtās roņādas apakšveļas, četrās kārtās roņādas virsveļas, sešās kārtās roņādas virsdrēbju, kādā ducī roņādas kažoku un šādi tērptam augas dienas pavadīt uz ledus, cenšoties nomedīt roni, no kura ādas uzšūt vēl vienas siltās apakšbikses, tad dodieties ceļā. Par papildu sasildīšanos ar seksa palīdzību gan aizmirstiet – lai izkļūtu no apģērba, jums vajadzēs vismaz pāris dienu, bet pa to laiku apdzisīs pat viskvēlākās jūtas. Radošam cilvēkam nav liegts to visu izmēģināt arī Latvijā. Tiesa, nevienu roni jūs nenomedīsiet, toties lieliski sasildīsieties, bēgot no medību inspektoriem un dabas draugiem. Un, ja jūs noķers, tad nokļūsiet pārziemot kāda psihiatriskajā dziednīcā, kur ir mīkstākas gultas, labāka ēdināšana un siltāks nekā tuptūzī.

Ja jūs nevilina eksotika, tad varat rīkoties pavisam vienkārši. No rīta aizstaigājiet līdz tuvākajam tālruņa automātam, piezvaniet policijai (to atļauts darīt bez maksas) un noslēpumainā balsī pavēstiet, ka tādā un tādā jums nesimpātiskā iestādē ievietota bumba. Pēc tam teciņus rikšojiet uz pieminēto iestādi un vērojiet jezgu, kuru pats esat sacēlis. Sirds no prieka pukstēs aizvien straujāk, un, adrenalīna līmenim ceļoties, būsiet lieliski sasildījies. Vakarpusē, priecīgi berzējot roķeles, noskatieties visus ziņu raidījumus pēc kārtas, papriecājieties par savu attapību, izveicību un faktu, ka kaulos saskrējušā siltuma pietiks nakts pārlaišanai. Šīs procedūras pārvēršana par paradumu padarīs jūsu dzīvi par aizraujošu piedzīvojumu, bet, ja cilvēks dzīvo interesantu un pilnvērtīgu dzīvi, tad viņš aizmirst par ikdienas nebūšanām un pavisam noteikti sagaida pavasari.

Un visbeidzot – pēdējais padoms. Karojiet ar aukstumu, kamēr vēl laiks. Zinoši ļaudis stāsta, ka pavisam drīz pasaule sasilšot nu tik ļoti, ka nekādas ziemas vairs nebūšot vispār un tie, kas, būs veiksmīgi pārdzīvojuši aukstumu, varēs sākt jaunu cīņu ar karstumu. Bet tas jau būs pavisam cits stāsts.

10 aukstuma pazīmes

1. Piesitot pie deniņiem, dzirdama džinkstoša skaņa, kura izplatās pa visu augumu.
2. Uz logiem parādās dīvaini mākslinieciski veidojumi, saukti par leduspuķēm.
3. Radio sāk atskaņot sentimentālas Ziemassvētku dziesmiņas, bet visās reklāmās tiek solītas simt procentu atlaides visderdzīgākajām un nevienam nevajadzīgākajām precēm.
4. Pie dzīvokļa durvīm piezvana trīcošs, sasalušā kājslauķī ietinies, jums nepazīstams kaķis, kurš lūdz naktsmājas. Ja kaķis jau ievietots ledusskapī atkušanai, bet pie durvīm joprojām zvana, tad tie ir pingvīni.
5. Parasti tik trokšņainajā kaimiņu dzīvoklī iestājas klusums. Paverot durvis, jūs redzat, ka kaimiņš ir kļuvis zilgans, pārklājies ar vieglu sarmas kārtiņu un nekustīgi stāv istabas vidū. Kad mēģināt viņam pieskarties, kaimiņš sabirst sīkos gabaliņos.
6. Dreboši prusaki, ritmiski klabinot apledojušo hitīnu un vicinot mazus baltus karodziņus, pulcējas gāzes plīts rajonā, ar saviem ķermenīšiem veidojot uzrakstu: “Glābiet mūsu dvēseles! Aizdedziniet gāzi!”
7. Aiz loga aizvien biežāk un biežāk iespējams ieraudzīt Sniega karalieni, Santa Klausu, Ģedu Morozu, Iļju Muromieti vai Antiņu ar visu stikla kalnu, deniņos džinkst arī bez piesišanas, un jūs pavisam skaidri zināt, ka Rainis un Andersens blakus jums ir nožēlojamas niecības.
8. Pilsētas centrā cita pēc citas parādās iglas, jurtas, šalaši un citas jums nepazīstamas ēkas no ledus un eksotisku zvēriņu ādām. Šo būvju iemītnieki uzskata, ka joprojām atrodas aiz Polārā loka, un jūtas laimīgi.
9. Viskija ar ledu vietā kafejnīcā jums atnes klucīti viskija krāsā un saka – sūkājiet uz veselību! Ja vēlaties ko uzdzert, nokasiet no galda sniegu.

 

Mežs 6 augustā, 2012

Filed under: bildes,lasi — Ilze @ 22:20

Šodien lasīju, ka 2 grūtākās lietas dzīvē ir saprast, kurš ir labs arbūzs un, kura ir kārtīga sieviete. Tā sēžot, skalojot iekšas ar labu arbūzu un priecājoties, ka tikai kārtīgas sievietes ir manā redzeslokā, gribēju atzīties mīlestībā vietai, kura manā gribu-tur-būt listē kotējas vienā līmenī ar kinoteātri (par šo sakrālo dziedinātavu citreiz) un vietu, kur es nokļūstu, kad aizveru acis.

Iespējams, ka maniakālā kāre būt starp kokiem manī dzima laikā, kad sāku savu ikdienu 24/7 pavadīt birojā konstanti no rīta līdz vakaram vai arī, – kamēr vajag. Jāatzīmē, ka pēdējā laikā vēlme doties uz Blaumaņa novelēs aprakstītām un līdzīgām ainavām ir īpaši saasinājusies. Un es zinu, kāpēc. Tur smadzenes atslēdzas (protams, līdz līmenim, ko pieļauj zemapziņa) un, kas labākais, – vietā neieslēdzas nekas cits! Ir tikai sūniņas, ķērpīši, kukainīši un apziņa, ka kaut kur attāli kravas mašīnas izvadā maizi, pastā tiek izmaksātas pensijas un biržās lab’ rats sell their souls.

Pamatojoties uz augstāk minēto informāciju (šī nolāpītā frāze manā leksikā ir tikai un vienīgi, darbam pateicoties) taps skaidrs, kādēļ es vakar sēdos pustukšā vilcienā un sevi atradu 66 un pēcāk 34 km no Rīgas – mežā. Tālākais punkts tika dokumentēts arī bildēs, ar kurām iespējams iepazīties zemāk. Koordinātas: pāris kilometrus no Skrīveriem, vilciena posms Rīga-Aizkraukle, pietura nekurienes vidū bez biļešu kasēm, soliņiem un jel kādām norādēm, ka te iespējams izkāpt. Jaukākais moments, kā arī apstiprinājums tam, ka ar mani “viss kārtībā”, bija Rīgas Centrālajā stacijā, kad uz lūgumu “Vienu biļeti līdz Dendrārijam, lūdzu!”, biļešu pārdevēja neslēptā izbrīnā pārjautāja: “Kāds ārijs?” un pie sienas piespraustajā lapelē cītīgi meklēja biļetes cenu, jo uz tādu Dieva pamestu nostūri acīmredzot dodas vai nu tikai kāds no septiņiem Dendrārija iedzīvotājiem vai arī čalis no National Geographic, kurš šurp devies, lai nodemonstrētu, kā mugursomā mežacūkas zarnā uzglabāt siltu tēju.

Noslēgumā – Latvijai tuvojas vētra. Un sūdīgi laikapstākļi ir vēl viens mans guilty pleasure. Kombinācijā ar mežu – esktāzisks baudījums.

 

Pēdējā laika atziņas 5 augustā, 2012

Filed under: lasi — Ilze @ 12:18

1. Darbs dara darītāju. Citiem vārdiem – strādā, kamēr asiņo.

2. Vēlreiz un no jauna – neuztraucies par lietām, kuras nevari mainīt. BET, – ir ļoti daudz lietu, kuras Tu mainīt vari.

3. Mūzikas, kino un grāmatu nekad nevar būt par daudz. Es uzsveru – nekad.

4. Drošsirdība atmaksājas.

 

Coffee 22 jūlijā, 2012

Filed under: bildes — Ilze @ 22:04

coffee

 

Mārītes 29 aprīlī, 2012

Filed under: bildes,lasi — Ilze @ 20:37

Kurš gan nepazīst šīs raibās vabolītes. Nebūs daudz pārspīlēts, ja teiksim, ka “bizbizmārītes” varētu pretendēt uz mūsu nacionālā kukaiņa godu. Iespējams, ka šeit ir asociācijas ar Māras zemi, arī tautas ticējumos mēs varam sastapt šo kukaini. Bet ko mēs īsti par tām zinām? Droši vien to, ka mārītes un viņu kāpuri ēd tikai laputis, tātad gan mūsu sakņu, gan augļu dārzos ir visnotaļ derīgas. Mārītes var sastapt arī uz ziediem, kur tās reizēm barojas ar ziedputekšņiem un nektāru. Daudzi gan noteikti nepazīst mārīšu kāpurus, kaut gan ir tos redzējuši pie laputu kolonijām, vai uz “utainu” augu lapām. Par skaistuļiem gan viņus nosaukt nevarēs, drīzāk gan otrādi. Mārītes pašas un to kāpuri var gandrīz netraucēti dzīvot, jo gan vieniem, gan otriem ir ļoti kodīgi izdalījumi, kuri atbaida gan kukaiņēdājus putnus, gan plēsīgos kukaiņus.